Labas izglītības stūrakmeņi

Nereti to, vai skolēns vai students, iegūs labu izglītību, vērtē pēc izglītības iestādes. Proti, prestiža izglītība iestāde ar labiem akadēmiskajiem rezultātiem var piedāvāt labu izglītību, bet jebkura parasta skola vidēju vai sliktu izglītību. Nereti tajā ir sava daļa patiesības, tomēr, kas ir tas онлайн кредит, kas vienu izglītības iestādi vai konkrētu skolotāju padara pārāku? Kas ir tās lietas, kas veido labu izglītību un ar ko laba izglītība īsti atšķiras no sliktas?

1. Jāiemāca mācīties pašiem

Pirmais nosacījums, lai cilvēku varētu saukt par izglītotu, ir viņa spēja mācīties patstāvīgi. Pasniedzējam vai skolotājam ir ne vien jāpasaka, ko iemācīties, bet arī kā to izdarīt. Ir viegli pateikt, ka apgalvojums ir patiess, tāpēc to jāatceras, bet daudz grūtāk ir paskaidrot, kāpēc apgalvojums ir patiess un kā tas ietekmē citas lietas. Pasniedzēja uzdevums ir radīt izpratni par lietām, nevis likt iekalt no galvas konkrētas tēzes. Reālajā dzīvē neviens neprasīs noskaitīt teorēmu no galvas, taču pielietot teorēmu savā darbā praktiski gan varētu nākties. Laba izglītība nenozīmē to, ka tiek iemācīta teorija, bet gan iemācīts, kā teorija darbojas praksē.

2. Jāmāca radīt viedokļus

Vistipiskākā mūsdienu izglītības kļūda visos izglītības līmeņos ir individuālu viedokļu apspiešana. Nereti tiek uzspiests pasniedzēja vai skolotāja viedoklis un tas ir jāuztver kā neapstrīdamu dogmu, taču tas ir vissliktākais, ko izglītības sistēma var nodarīt bērniem un jauniešiem. Šāda veida mācīšanas metodes tikai rada aprobežotību, nespēju domāt patstāvīgi un bailes izteikt savu viedokli. Labas izglītības pamatā ir viedokļu dažādība. Labs pasniedzējs, izdzirdot nepopulāru veidoli, uzsāks diskusiju, nevis uzreiz to noliegs, jo tas ir pret viņa uzskatiem потребительский кредит. Jo vairāk viedokļi tiek iztirzāti, jo labāk skolēni iemācās kritisko domāšanu, tāpēc labs skolotājs neliegs izteikties.

3. Jāiziet no akadēmiskajiem rāmjiem

Daudzi skolotāji un pasniedzēji pieturas pie izglītības sistēmas izstrādātajiem standartiem. Tas palīdzēs skolēniem un studentiem apgūt teoriju uz konkrēto brīdi, taču teorija, bez prakses ver viegli aizmirsties. Redzot, kā lietas notiek dzīvē, tas viss iespiežas atmiņā uz ilgāku laiku, tāpēc labs izglītotājs nepakļaus sevi un savus izglītojamos noteiktiem standartiem. Laba izglītība ir tāda, kas dod pieredzi un ļauj izpētīt norises reālajā dzīvē. Lai kāds priekšmets arī tiktu mācīts, labs skolotājs atradīs veidus, kā visu parādīt no praktiskās puses. Mācību ekskursijas, pārgājieni, eksperimenti utt., ir neatņemama izglītības daļa, un ja tas netiek nodrošināts, izglītība nedos vajadzīgo rezultātu – zināšanas turpmākajai dzīvei.

4. Jāiemāca patiku pret mācīšanos

Pats svarīgākais – labu izglītību var iegūt tikai tad, ja mācīšanās process sagādā prieku. Neatkarīgi no tā, cik konkrētā tēma ir interesanta, izglītotājam ir jāprot to pasniegt kā kaut ko aizraujošu. Patiesībā, jo sarežģītāka un garlaicīgāka ir tēma, jo vairāk jācenšas panākt, ka skolēni vai studentu tajā ir ieinteresēti. Ja tas netiks darīts, tā būs kārtējā sarežģītā teorija, ko jāiekaļ no galvas un nevienam nav izdevies gūt zināšanas visam mūžam, mācoties ar lielu nepatiku un pat riebumu. Tikai mācoties ar prieku, rodas vēlme izzināt lietu būtību, tāpēc ir tiks svarīgi, lai mācīšanās ir patīkama nevis apgrūtinoša.